Aktivitātes

Karjera sākas jau šodien – Zaļā uzņēmējdarbība

Projektā “Karjeras atbalsts izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”, 7.a un 8.a klašu izglītojamiem 30. novembrī notika karjeras attīstības atbalsta pasākums “Karjera sākas jau šodien – Zaļā uzņēmējdarbība”.
Pasākuma mērķis bija sniegt izglītojamiem informāciju par zaļo uzņēmējdarbību Latvijā, tās attīstības tendencēm, iepazīstināt ar konkrētiem zaļās uzņēmējdarbības piemēriem un, konsultantu vadībā, izmantojot radošo domāšanu un piemērus, apzināt savas iespējas praktiski izstrādājot konkurētspējīgas zaļās uzņēmējdarbības biznesa idejas.
Pasākumu ar uzrunu atklāja Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga.
Kā pirmais uzstājās portāla prakse.lv klientu vadītājs Kristaps Bērziņš stāstot, kā īsā laikā iepazīt dažādas profesijas, izmantojot portāla iespējas.
Ar savu prezentāciju “Zaļā uzņēmējdarbība: Latvijas pieredze” klātesošos uzrunāja arī uzņēmējdarbības vides pētnieks, grāmatu “Kā gūt panākumus Latvijā ” un “Panākumi dzīvē un biznesā” autors Kārlis Ozols.
Par savu pieredzi zaļajā uzņēmējdarbībā stāstīja SIA “HS Products” īpašniece Zanda Briķe. Uzrunājot jauniešus, Zanda Briķe uzsvēra zaļās uzņēmējdarbības priekšrocības un izstāstīja, kā uzsāka savu biznesu.
Harmonija ir nepieciešama ne tikai dabā, bet arī katra cilvēka dzīvē – ar savu pieredzi ekoloģiskās domāšanas veicināšanā uzņēmējdarbībā un harmonijas radīšanā dzīvē kopumā, dalījās Laura Vanaga – Mickeviča, jogas studijas “Savitriji” īpašniece un vadītāja.
Pasākuma otrajā daļā izglītojamie paši radīja biznesa idejas, kuras vērtēja eksperti, izsakot savs priekšlikumus ideju uzlabošanai un biznesa attīstīšanai.
Tika apbalvotas 4 labākās zaļā biznesa idejas:
* 8.a klases komanda “Ecost” ar ideju par eco kafejnīcu, kurā tiktu pārdota ekoloģiskā produkcija;
* 8.a klases komanda “Love Eco” – mobilā aplikācija atkritumu šķirošanā;
* 7. a klases kamanda “Eko Juice” – svaigo sulu pārdošana;
* 8. a klases komanda “Zvērkalns” – ideja par komposta kaudzes izveidi.
Pasākuma organizatori: pedagogi Inese Gavare, Diāna Pekša, Kristaps Noviks un pedagogs – karjeras konsultants Anita Kalniņa.

                                      


Apģērba ražošanas negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi

Lai izprastu, cik lielu kaitējumu cilvēka ikdienas darbības var nodarīt apkārtējai videi, 8. a klase, sadarbojoties angļu valodas pedagogam Diānai Pekšai un informātikas pedagogam Kristapam Novikam, veica pētījumu.

Izglītojamie tika sadalīti pāros un pētīja vienu no apģērba ražošanas cikliem un tā ietekmi uz dabu. Informātikas stundā izglītojamie veidoja prezentācijas, ko vēlāk prezentēja visai klasei angļu valodas stundā.

Izglītojamo pētītās tēmas bija saistītas ar apģērba ražošanu, tā ietekmi uz apkārtējo vidi un ražošanas cikliem. Īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumiem, ko var mainīt ražošanā, lai mazinātu negatīvo ietekmi,  piemēram, dabai draudzīgu resursu izmantošana un vecu lietu jaunais pielietojums.

Izglītojamie izvērtēja viens otra darbu, noslēdzot stundu ar diskusiju, kas notiks, ja mēs nemainīsim dažādu lietu ražošanas principus.

 


Videi draudzīgu saimniekošanu iepazīstam poligonā “Getliņi EKO”

Lai izprastu, kā praksē darbojas „zaļās domāšanas” pamatprincipi, videi draudzīga aprites ekonomika un ilgtspējīga saimniekošana, 7.a un 8.a klase, kopā ar saviem pedagogiem Diānu Pekšu un Inesi Gavari, apmeklēja poligonu „Getliņi EKO”.

Izglītojamie tika iepazīstināti ar poligona vēsturi, darbību un ar šķirošanas rūpnīcas nozīmi, viņiem tika izskaidrota atšķirība starp atkritumu poligonu un izgāztuvi. Ekskursijas laikā bija iespēja apmeklēt moderni aprīkotās siltumnīcas un apskatīt tehnoloģijas un inovatīvos risinājumus darbībā. Būtiski bija arī izprast energošūnu veidošanās un darbības principu,  gāzes iegūšanu poligonā un energobloku darbību no gāzes iegūšanas brīža līdz elektrībai un siltuma ražošanai, ko vēlāk izmanto dārzeņu audzēšanā.

Pēc ekskursijas, angļu valodas stundā, izglītojamie zīmēja saimniekošanas ciklu, ko novēroja „Getliņi EKO” un to prezentēja, pievēršot uzmanību tādiem jautājumiem kā –  kas tiek ražots, ar kādām metodēm, no kurienes nāk izejvielas, kur paliek atkritumi. Stunda noslēdzās ar diskusiju par ilgtspējīgu saimniekošanu un izglītojamie nonāca pie secinājuma, ka teorija par aprites ekonomiku darbojas arī reālajā dzīvē.


Vērtības

Projektā “Zaļākai uzņēmējdarbībai Eiropā”, 8.a klasē norisinājās audzināšanas stunda, kuras tēma bija “Vērtības”. Kopā ar pedagogu Diānu Pekšu izglītojamie diskutēja par vērtībām,  jo vērtības ir tas, kas nosaka mūsu rīcību un no tām ir atkarīgs, kādā nākotnes pasaulē mēs dzīvosim, vai tā būs izpostīta, vai arī pilna harmonijas un cilvēki dzīvos saskaņā ar dabu.
Izglītojamie sākumā strādāja individuāli, izvēloties viņiem vissvarīgākās vērtības, tad apsprieda tās pāros un vienojās par kopīgām. Tika izveidots klases vērtību plakāts, kam sekoja diskusija par to, kādā veidā mūsu vērtības mums palīdzēs sasniegt mums vēlamo nākotni.


Dabas principi un to izmantošana uzņēmējdarbībā

Viens no projekta mērķiem ir izprast dabas principus un kā tos var izmantot uzņēmējdabībā, tāpēc pedagogs Diāna Pekša 8.a un 7.a klasi iepazīstināja ar šo tēmu angļu valodas stundā. Sākumā skolotāja ar prezentācijas palīdzību izskaidroja galvenos principus:

  • Daba izmanto saules enerģiju
  • Atkritumi ir izejvielas
  • Daba sniedz daudzveidīgus ieguvumus
  • Daudzveidība stiprina

Izglītojamie mēģināja paši saprast un izskaidrot, kā šie principi darbojās dabā un tad notika diskusija, kādā veidā šos principus var pielietot uzņēmējdarbībā, padarot to videi draudzīgu.
Tika izpētīts viens uzņēmējdarbības piemērs, kas ilustrēja, kā saimniekojot var ražot savu produkciju, radot daudz papildus labumus. Izglītojamie rakstiski izteica savas domas par šo tēmu un stunda beidzās ar diskusiju par iespējām ražošanas procesā nenodarīt kaitējumu videi un mēģināt to arī uzlabot.
Mācību stunda notika angļu valodā, izglītojamie nostiprināja savas angļu valodas zināšanas un izprata, kā praksē var pielietot dabas principus ražošanā un uzņēmējdarbībā.


Zaļākai uzņēmējdarbībai Eiropā

Babītes vidusskolas pedagogi Diāna Pekša, Inese Gavare un Kristaps Noviks uzsāk darbu pie projekta „Zaļākai uzņēmējdarbībai Eiropā”.
Projekta ievadstundā pedagogs Diāna Pekša iepazīstināja 8.a klases izglītojamos ar projekta būtību un kopīgi tika izveidots plakāts ar vīziju par to, kas notiks ar mūsu zemeslodi nākotnē.
Diskusijā tika apspriests, kādā veidā ir jāmainās mums pašiem, lai šī kopīgi veidotā nākotnes vīzija kļūtu reāla. Audzēkņi tika iepazīstināti ar terminu „aprites ekonomika” un izvērtēja savas zināšanas šajā jomā.
Projekta mērķis ir aktualizēt zaļās ekonomikas idejas un veicināt uzņēmējdarbību, kas radītu jaunas darba vietas un atveseļotu vidi. Uzņēmēji kopā ar skolotājiem attīstīs skolēnu uzņēmējdarbības kompetences, lai spētu aktīvi iesaistīties zaļās ekonomikas veidošanā un nostiprinātu skolu saikni ar uzņēmējiem. Projekta rezultātā tiks izstrādāti mācību metodiskie materiāli zaļās uzņēmējdarbības veicināšanai, apmācīti skolotāji, noorganizēti radoši skolēnu/ uzņēmēju ideju ģenerēšanas pasākumi, radītas jaunas, reālas zaļās uzņējdarbības idejas. Projektā kā asociētie partneri iesaistījušās Ropažu vidusskola, Kuldīgas Centra vidusskola, Babītes vidusskola, Mālpils internātpamatskola.

      


Pasaules lielākā mācību stunda 7.a klasē

Šogad Pasaules lielākās mācību stundas vadmotīvs ir ilgtspējīgs pārtikas patēriņš un veselīgs dzīvesveids, tādēļ pedagogi un skolēni tikai aicināti piedalīties organizatoru izveidotajā pārtikas projektā „Katram šķīvim savs stāsts”, gan pašiem sagatavot inovatīvu mācību stundu, kas veltīta kādam no 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Pasaulē lielāko mācību stundu 7.a klasei vadīja pedagogs Diāna Pekša. Pirmās stundas tēma bija 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi, bet otrajā stundā izglītojamie uzzināja par cilvēka darbību ietekmi uz vidi, ņemot par piemēru stāstu, kā rodas hamburgers – kādi resursi šajā procesā tiek iesaistīti un kā šis ražošanas process ietekmē vidi kopumā.
Stundas laikā izglītojamie atskārta, ka ļoti reti aizdomājas par to, kā cilvēka darbības ietekmē vidi un pasauli kopumā. Stundas noslēgumā izglītojamiem tika demonstrēti video par alternatīviem veidiem, kā radīt to pašu hamburgeru, tikai videi saudzējošākā veidā.
Mācību stunda notika angļu valodā. Izglītojamie darbojās arī grupās un grupu uzdevumu prezentēja visai klasei.

 

                       

Comments are closed