Iepazīsti savu skolasbiedru! Intervija ar Helēnu Rozalinsku.

Rubrikas “Iepazīsti savu skolasbiedru” ietvaros, intervējam 12. klases izglītojamo Helēnu Rozalinsku.
Intervijā Helēna atklāj, kādēļ viņa izvēlējās turpināt mācības vidusskolā un kas viņai dzīvē patīk visvairāk.

Sanita: Kādi ir Tavi hobiji?

Helēna: Mani hobiji ir gleznošana, sportošana, patīk dejot un pavadīt laiku ar draugiem. Agrāk dejoju tautas deju kolektīvā, arī bērnībā, kādus 6 gadus, bet pēdējos gados vairāk nedejoju, jo pievērsos mākslai. Man patīk vasarā ar riteņiem kopā ar draudzenēm braukt uz jūru, retās reizēs arī skrienu, vai vingroju.
Galvenokārt es nodarbojos ar gleznošanu, apmeklēju Ineses Prančas mākslas studiju “Trīs” Babītes vidusskolā. Agrāk apmeklēju arī keramikas, rokdarbu un vizuālās mākslas pulciņus. Šobrīd darbojos arī skolas pašpārvaldē, jo man patīk iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs, gūt jaunus iespaidus.
Piedalos arī dažādos konkursos un olimpiādēs, man tas patiešām patīk. Tā ir sava veida iedvesma, gūstu jaunas zināšanas, tas man palīdz arī skolā kaut kā savādāk domāt, būt kreatīvākai.

S.: Kuras ir interesantākās olimpiādes?

H.: Man vislabāk patīk latviešu valodas un literatūras olimpiādes, arī vēstures, jo tur ir vairāki jautājumi saistīti ar kultūru, kas man arī interesē.

S.: Kā tu nokļuvi līdz mākslai?

H.: Gleznoju jau kopš 5 gadu vecuma, kad pirmo reizi man bērnudārzā iedeva otiņas un krāsu, man tas tik ļoti iepatikās, ka es atnācu mājās un sāku daudz zīmēt. Varu vairākas stundas sēdēt un darīt, man ir ļoti daudz pacietības. Nopietnāk gleznot sāku 8. klasē, kad no Viesītes pārbraucām uz Piņķiem un es sāku mācīties Babītes vidusskolā.

S.: Vai gleznojot vienmēr nepieciešama iedvesma?

H.: Jā, ir nepieciešama, mēģinu iesaistīties dažādās aktivitātēs, apmeklēt pasākumus, teātri, festivālus, kino, tas viss man dod iedvesmu. Man ļoti patīk arī ceļot un pavadīt laiku ar savu ģimeni. Gleznošana ir veids, kā es varu izteikt savas emocijas, iedvesmot sevi darīt vēl vairāk, būt radošākai, sabiedriskākai, draudzīgākai.

S.: Šobrīd Tavas gleznas ir apskatāmas Babītes vidusskolā.

H.: Pagājušajā gadā man bija arī personālizstāde, kurā varēja apskatīt pēdējos 3 gados tapušos darbus. Šobrīd mani darbi apskatāmi kopā ar mākslas studijas “Trīs” dalībnieku gleznām. Mākslas studijā varam gleznot, ko vēlamies, skolotāja mums tikai pasaka, kā iecerēto uzzīmēt pareizāk un iedrošina. Man nekādas īpašās norādes netiek sniegtas, ļauj gleznot tā, kā es to jūtu. Mācības nogurdina, tāpēc gleznojot es atpūšos.

S.: Kādēļ izvēlējies palikt vidusskolā?

H.: Izglītība man ir ļoti svarīga, Babītes vidusskola ir ļoti tuvu mājām, man patika šeit mācīties pamatskolā un tāpēc izvēlējos palikt, negribējās nekur citur iet. Biju apsvērusi iespēju mācīties mākslas skolā, bet tomēr paliku pie vidusskolas izglītības, jo vēl īsti nebiju pārliecināta, vai vēlēšos savu dzīvi saistīt ar mākslu.
Vidusskolā mums mainījās klases sastāvs un lomas, tāpēc, ja agrāk bija cilvēki, kuri atbildēja par mūsu klases organizatorisko pusi, pasākumiem, tad tagad galvenajā grupā ietilpstu arī es. Ieguvu arī lielāku atbildību, kas man ļoti patīk. Ja klasē ir daudz draugu, tad ar prieku ej uz skolu.

S.: Ko Tu darīsi pēc vidusskolas absolvēšanas?

H.: Plānoju mācīties Kultūras akadēmijā, fakultātē Radošās industrijas, jo man patīk viss, kas saistīts ar kultūru, žurnālistiku, mākslu. Jau apmeklēju dažas lekcijas akadēmijā un man tās ļoti patika. Tur iedrošina tevi domāt radoši, noticēt, ka cilvēks pats var daudz radīt un tam nav nekāda ierobežojuma. Neesmu gājusi mākslas skolā, tāpēc uz Mākslas akadēmiju es neeju, man patīk sabiedrisks darbs, kas saistīts ar cilvēkiem.

S.: Kas Tev Babītes novadā patīk visvairāk?

H.: Šeit es jūtos kā mājās, dzīvoju Piņķos un šī arī ir mana mīļākā vieta. Man ļoti patīk Piņķu ūdenskrātuve, daba, kuru iemūžinu savos darbos, garas pastaigas pa mežu, ogošana, braukt ar riteņiem.

S.: Kāds ir Tavs novēlējums skolasbiedriem?

H.: Atrast nodarbi, kas visvairāk patīk, būt sabiedriski aktīviem, jo tas ļoti palīdz dzīvē, būt patstāvīgākiem. Skolas dzīvei ir jābūt pilnai ar iespaidiem, nevis tikai mācībām, lai var vispusīgi attīstīties.